Erasts Bite

Erasts Bite (1880. gada 16. februāris — 1942. gada 7. februāris) bija Latvijas jurists un politiķis. Bijis Latvijas tieslietu ministrs (1926—1927), kā arī Latvijas Senāta prokurors (1924—1926; 1928—1940).

Erasts Bite piedzima 1880. gada 16. februārī Nītaures pagastā. Tēvs Jēkabs bija amatnieks, māti sauca Anna. 1903. gadā beidzis Rīgas garīgo semināru, pēc tam, līdz 1911. gadam, strādājis Rīgā par skolotāju. 1913. gadā pabeidzis Tērbatas universitātes Juridisko fakultāti un pēc tam iestājies advokatūrā par zvērināta advokāta palīgu. Darbojies arī Baltijas bēgļu apgādāšanas komitejā Rīgā, sniedzot bēgļiem palīdzību juridiskos jautājumos. Ierosinājis dibināt demokrātisko bloku vācu okupācijas laikā. 1917. gadā ievēlēts Rīgas pilsētas domē, kur bija domes sekretārs.

Darbojās Demokrātiskais blokā, vēlāk Tautas padomē. 1918. gada 17. novembra sanāksmē, kur tika pieņemta Tautas padomes politiskā platforma, ievēlēts padomes prezidijs un izlemts jautājums par pagaidu valdības organizēšanu, Erasts Bite tika ievēlēts par sekretāru. Latvijas proklamēšanas aktā 18. novembrī viņš nolasīja iepriekšējās dienas sēdes protokolu un pagaidu konstitūciju. Tajā pašā gadā iecelts par miertiesnesi. 1919. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli. 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē, kur iecelts par sekretāra biedru. Viņu ievēlēja amnestijas, juridiskajā un pašvaldības komisijās. 1921. gadā Rīgas apgabaltiesā iecelts par Administratīvās nodaļas vadītāju.

1924. gadā kļuva par Latvijas Senāta prokuroru. Amatā bijis līdz 1926. gada 7. maijam, kad kļuva par tieslietu ministru Artura Alberinga vadītajā valdībā. Amatā palicis arī nākamajā — Marģera Skujenieka vadītajā — Ministru kabinetā. Bites darbības laikā Saeima pieņēma Dzelzceļu likumu, Gaisa satiksmes likumu, likumu par mēriem un svariem, likumu par karaskolām, likumu par Herdera institūtu Rīgā u.c. 1928. gadā atgriezies Latvijas Senāta prokurora amatā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi un Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu. 1941. gada 14. jūnijā deportēts, arestēts, izvests uz Molotovas apgabala Usoļlaga soda nometni. Miris 1942. gada 7. februārī.

• Temīda, 1990., III
• Latvijas vadošie darbinieki, Rīga, 1935.
• Latvijas Vēstnesis, 18.12.1997.
• Aizvestie, 1941. gada 14. jūnijs, Latvijas Valsts arhīvs, Nordic